Alpu pēdošana noslēgusies ar NOĶER PIRMO sacensībām

Cītīgi, neatlaidīgi un īpaši. 4.,5. maijs

Divas cītīga un neatlaidīga treniņu darba dienas aizvadītas Tiroles Alpos. Ir sajūta, ka beidzot esam tur, kur mums jābūt. Šeit izskrieti ceļi tuvāki un tālāki. Sagaidīta ziemas atgriešanās maijā, noskrieti n-tie treniņi. Neviens nepukst. Svētdienas vakarā atbrauca Magdalēna (saimniece). Atveda olas, pienu, sieru un kūkas. Pasēdējām, parunājām, izsmējāmies uz nebēdu. Nometnes izskaņa tuvojas. Ātri, ļoti ātri. Ķeram mirkļus....

Aizbēgt vēl augstāk! 3. maijs

Skaistuma, tajā pašā laikā, cītīga treniņu darba dienas Tirolē steidzas kā trakas. Bet mēs, dullie, esam prom vēl augstāk un tālāk no tik ierastās mūsdienu steigas un modernisma. 3. maija rītā Ašie posās, lai dotos kalnos pavisam augšā, uz vietu, kur gadsimtu elpa dzīvojas kā vēl nekur. Absolūts askētisms, un "atmetiens" vismaz 19. gadsimta beigās! Vai var būt kas vēl labāks šajā steigas un vienam otru neievērošanas laikmetā?! Aizvadīti divi teicami treniņi, izdzīvots pa vietējo "atrakciju parku" un baudīts īstā krāsnī cepts kēkss! Vakara galda spēles un dzestrs miegs! Mēs - Tirolē! Foto - šeit!

Gardalande. Galva dulla! 2. maijs

2. maija rīts tika gaidīts ar mazu virpulīti vēderā. Diena, kad galvas varēs reibināt uz nebēdu. Dienas galvenā misija - doties uz Itālijas ezera Gardas krastā izvietoto atrakciju parku. Skaidrs, ka ikviens bērns un ne tikai bērns ir traks uz karuseļiem. Nu tad nu Ašie arī visas dienas garumā dauzījās, mēģināja nenobīties, spiedza un kliedza (ja vajadzēja) trakos, galvu reibinošos trikos. Diena aizlidoja kā jau ikviena diena Alpos. Tuvākās dažas atlikušās nometnes dienas gan nesīs vēl nepieredzētus notikumus. Redzēs, kā būs...

Pārgājiens kā meditācija. 1. maijs

Katram savs meditācijas veids. Kāds dziļi ieiet sevī. Mēs izejam augstu ārā! Nometņu īpašo dienu īpašā diena ir Ašo pārgājiena diena. Pārgājiena dienas būtība gauži vienkārša. Paņemt tuč' ēdamo, dzeramo un doties pretīm. Ašo pārgajienam kalnos vienmēr jābūt ar "rozīnīti" augsta adrenalīna līmeņa izskatā. Un tas viss mums 1. maijā padevās uz nebēdu. Pakāpāmies 2000 m.v.j. augstumā, apdedzinājām mazliet sejas un mazliet pietrūka līdz mērķa sasniegšanai....sniega izrādījās pārāk daudz. Bet diena nosvinēta. Un kas par skaistu dienas noslēgumu ugunskura gaismā. Kalni, zvaigznes, ugunskurs un absolūts miers! Čau!  Foto - šeit!

Izstaigāties kalnam vēderā! 30. aprīlis

Rīts ar brokastīm un rīta treniņu. Neskatoties uz mātes dabas untumiem, Ašie atkal izlido savu rīta cēlienu, lai jau pirms pusdienām dotos uz Halštati. Iespējams, ka Halštatē ir gana daudz vēl visādu apskatāmu objektu, ka Ašo galvenais mērķis bija izpētīt to, kas lācītim (kalnam) vēderā. Apmeklēt unikālu objektu - Halštates sāls raktuves. Sākām ar skatu paltformu virs milzu skaista ezera, bet lietus neļāva pilnībā šo vietu izdzīvot. Bija slapjš. Toties sāls raktuves izdzīvojām pēc pilnas programmas, noskaidrojot to vēsturi, jau 7000 gadus senu. Laiks pagāja nemanot. Un, protams, pēc tam bija jātrod pica! Atradām! Pica bija gana garda. Diskutējams gan virtuves "veču" estētiskums, gan "viesmīļu" kvalitāte.....Bet mēs jau mazliet izlepuši. Tā tā diena paskrēja, ka i' nepamanīts, ka Čuču Muiža jau klāt. Foto - šeit!

Lielākais sniegavīrs Austrijā. 29. aprīlis

29. aprīļa rīts sākās ar plānu. Braukt uz Umbalfälle ūdenskritumiem, lai tā kārtīgi izdauzītos rīta treniņā. Aizbraucām. Izdauzīšanās notika pēc pilnas programmas! Izskrieti visi ūdenskrituma līkumiņi, veikti novēlieni no sniega sienas, bet pats galvenais, uzbūvēts Austrijā lielākais sniegavīrs aprīļa izskaņā! Esam gatavi derēt! Būvniecības darbi bija smagi un spēkus prasoši, bet rezultāts - izcils! Milzis bija tapis! Pēc treniņa nekas cits neatlika, kā iebraukt vienā vietējā konditorejā iebaudīt ābolu štrūdeli un ne tikai. Izcila attieksme pret klientu un cenas......mazākas kā mūsu dārgajā LV! Tā "rīta" cēliens iestiepās līdz 14:30! Attiecīgi vakara treniņš bija aiz stūra. Bet ar kādu apbrīnojamu entuziasmu Ašie atgriezās no vakara treniņā! Lidotāju komanda! Nekādi skrējēji, lidotāji! Un bonusā visam trnera spīts atgriezties dullajā pagājušā gada pārgājiena vietā, lai šo to "iečekotu". Bet par to - citā dienā! Foto - šeit!

Ir sniegs. 28. aprīlis

Skaidrs, ka cilvēkam nekad nav labi. Karsti, nav labi, lietus - nav labi, sniegs arī  nu tā. 28. aprīļa rīts lika aizdomāties par to, vai tik nebūs jāiet pēc eglītes uz mežu.....Mums ir sniegs. Skaidrs, ka laikapstākļi kalnos vienmēr būs loterija un mainīga vienība, bet sniegs bija lielais rīta "sjurpraiz". Bet kopumā kārtīga treniņu diena, kurā rūdījās gan muskuļi, gan raksturs. Vakars gan pārvērtās par riktīgu trādi rīdi. Svētdienai piestāvēja lielās (45cm diametrā!!!) pankūkas, kuras tika ēstas kā pica - šķēlēs. Un bija nepiedienīgi garšīgi! Savukārt, vakars vēlais pārvērtās par baidīšanas un baidīšanās seriālu. Aizgāja šausmu stāstiņu, sveču un baismu mūzikas vakariņš. Mājas interjers visu pastiprinājama līdz maksimumam. Kā jaunieši izgulējās? Pagaidām par to vēsture klusē. Foto - šeit!

Diena nākamā. 27. aprīlis

Ja pirmā diena mūs sagaidīja ar lietus dušu, tad otrās dienas rīts bija trakot' citādāks. Saule mijās ar mākoņiem, bet rādījās, ka diena būs gana saulaina. Pēc garā atbrauciena visi bija izgulējušies un gatavi ne tikai brokastīm, bet arī kārtīgam rīta treniņam. Saule arvien vairāk sildīja, tajā pašā laikā paverot pasakainus skatus visapkārt. Šogad Ašajiem arī sporta psiholoģijas lielais kurss. Tieši kā reiz starp treniņiem. Nē, ne jau smadzeņu skalošana, bet gan kārtīgas zināšanas par uzvarētāja psiholoģiju. Pēc pusdienām aizskrējām (aizripojām) līdz Mittersilam, lai iebaudītu ābolu štrūdeli. Taisnības labad gan jāsaka, ka lielākā daļa paņēma lielo kūkas gabalu.....Vakara treniņš. Ir jābūt ļoti tuvās attiecībās ar to, ko mēs darām, lai turētu to, ko mēs šeit sasportojam! Jaunākais kaszlēns, kurš, iespējams, arī prot skaitīt līdz 10*, izdzīvojās pa Ašo rokām uz nebēdu. Un Ašie arī priecīgi. Dienas prieka bonuss arī mums tika! Stella pamanījās uzvarēt Stirnu buka takošanā Tērvetē! Nu super! *pasaka par kazlēnu, kurš mācēja skaitīt līdz 10. Foto - šeit!

Sākums. Datums - 26. aprīlis

Šeit nebūs ne vārda par laika ritējumu utt. Fakts neapstrīdams - Ašo devītā (!!!!) kalnu nometne ir klāt! Un neba' bez piedzīvojumiem jau pirmās dienas garumā. Sākums jau "daudzsološs" - neskatoties ne uz ko, viens no Ašajiem bija pamanījies tomēr pasi atstāt uz "tumbočkas".....Bet labi vien bija, citādi Robis nebūtu atčoknījies, ka Polar ta' mājās palika. Un tad viens pagarāks brauciens līdz Austrijai. Un ne bez pirmajiem trādī rīdi arī šeit. Paldies, nešaubīgi, visām mūsdienu ierīcēm, bet cilvēciskais faktors jāpatur. Robots aizveda ne uz to Jakoberalm....Labi, ka reģions tas pats un nekāda klejošana nesanāca. Pirmais treniņš un visi slapjāki par Nīlas ūdens žurkām! Tās jau mūsu ielas prieka asaras! Nekas cits tas nevarēja būt! Un suncīc tik laimīgs! Nometne sākusies! Ar kārtīga darba priekšnojautām un saldāko miegu pirmajā naktī! Foto- šeit!